Galva pilna ar tarakāniem. Ka biezs. Čum un mudž, un auž zirnekļu tīklus. Kaut gan, nē - tie drīzāk būs tarakāntīkli. Vārdu sakot, kaut kāda neparasta suga. Un dzīvelīgi, maitas - nav iznīdējami nekādā vīzē. Tā, ka putniem nav, kur apmesties. Kurš putns tad gribēs tarakāntīklu mudžeklī ligzdu vīt. Ja nu vienīgi reizēm kāda dzeguze pa olai iedēj. Un ej nu pēc tam un perē to svešo olu. Un izliecies, ka savējā. Un izšķiļas vēl tāds - ne šis, ne tas, ne īsti putns, ne zivs. Pat nezini, kādā vārdā to nosaukt.
Ak, ko nu par to. Mani vienīgie putni ir tās beigtās lakstīgalas, vai varbūt kaijas. No kurienes tās rodas? No tā būra, kas krūtīs. Vienmēr esmu domājusi, ka kurvis ir pilnīgi aplams vārds tā režģotā veidojuma apzīmēšanai. Kas nu tas par kurvi - visīstākais krātiņš! Pie tam bez durvīm...Anglieši gan zināja, ko dara, krūšukurvi nosaukdami par rib cage. Tā nu viņas tur piedzimst, izaug, un tur arī nobeidzas. Ja nenobeidzas brīvprātīgi, tad es piepalīdzu. Tas nav grūti. Pa šiem gadiem jau esmu iepratusies. Līdz šim neviena nav izdzīvojusi. Un tāpat, ja mēģinās tikt ārā, iesprūdīs rīklē un nosmaks, ar viskiju aizrijušās. Jā, to jau es noskaidroju, ka lakstīgalas viskijā nešķīst. Kaijas arī ne. Bet tas nu tā. Nav sevišķi svarīgi.
Es vēl gribēju par tiem surikatiem pastāstīt. Tie, savukārt, vēderā iemitinājušies. Akurāt tur, kur citkārt taureņi dzīvo. Arī man reiz taureņi tur mēdza apmesties (iemesties?). Tiesa gan, bija gadījusies pagalam nešpetna suga - zobaini un nikni kā sirseņi. Mūždien sadzēla visas iekšas tā, ka pēc tam bija jāsmok vai nost. Tādēļ es tīri vai nopriecājos, kad šie kādu ziemu iekūņojās un pavasarī izšķīlās surikati! Miera, protams, jau nav, kad šie tur sāk dancot un ālēties... un beidzamajā laikā dažiem vēl tādi kā kožu spārni izdīguši.. ka tik nesāk kost! Diezgan nevaldāmi viņi ir. Vispār jau varētu šos tā kā mēģināt dresēt un piejaucēt. Tikai tas ēzelītis traucē. Tas iekšējais ēzelītis. Kā Ziedonim. Tikai manējais vēl tāds spocīgs adatains padevies - drīzāk kā tāds EZelĪTIS. Nu jā. Tāds viņš ir. Un jāliek vien viņam miers. Tikai - ko lai ar tiem surikatiem iesāk....?
Lūk, kāds zoodārzs man iekšā dzīvo!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru