Pirms pāris dienām manu māsu, kurai dažādu apstākļu dēļ bija sanācis
pavadīt ar mani bezgala neromantisku, toties kopīgu nakti viņas daudz
cietušajā automašīnā, pamodināja kāda visnotaļ neparasta skaņa.
Izrādījās, ka tie ir smiekli, kas nāk no mana guļammaisa. Kurā atrodos
es. Viena pati. Aizmigusi. Un pa miegam smejos. Pēc māsas vēlāk sniegtās
informācijas, tas esot atkārtojies vismaz trīs reizes. Un dīvainā kārtā
es pat atceros, kas tad mani bija sasmīdinājis.
Vīzija (jebšu sapnis) numur viens - snauduļoju iekš sava guļammaisa
(akurāt kā dzīvē), un dzirdu, ka māsa man blakus dikti cītīgi jau labu
laiku kaut ko stāsta. Tā kā esmu sasodīti pieklājīga, un nu jau arī
pamodusies (vēl joprojām sapņa ietvaros), tad apjautājos, vai viņa runā
ar mani. Atbilde ir - nē, neliecies traucēta. Tā nu viņa turpina savu
monologu, pie kam ēd no maisiņa eklērus un piekož kabaci (nezināmu
iemeslu dēļ šī bilde man joprojām izraisa ķiķināšanas lēkmi).
Vīzija numur divi - māsa man paziņo, ka iešot dzīvot pie mūsu kora
bijušā vadītāja un viņa dēla (štipri šaubos, vai viņi dzīvo kopā...), jo
redz, es un Juris Strenga (nav ne jausmas, ko tādu viņš bija
noziedzies, ka izpelnījās iekļūšanu šai panoptikumā) viņu sitot....
komentāri šeit laikam ir lieki.
Trešo smieklus izraisošo vīziju neatminēšos, un varbūt labi vien, ka tā...
Un, ja to visu vēl varētu norakstīt uz gulēšanu neparastos apstākļos,
tad kā lai attaisno to, ka vakarnakt, savās mājās, savā pašas ērtajā
gultiņā es ņemu un sapnī noredzu Teterovski, kurš ir maniaks un vēl
piedevām vada sektu...?
Arvienvārdsakot, tā var ietaupīt naudu ķinītim. Jāiet tik gulēt un jāskatās, kas vēl notiek manā galvā.
