Žēlot vajag ar spēku. Tā, lai nevar pretoties. Atlauzt rokas
aiz muguras,varbūt pat apdullināt – kā slīcēju – un sažēlot. Nospiest pie
zemes, neļaut runāt, samīļot, sažņaugt līdz zilumiem. Lai sāp! Lai! Tāpat jau
es griežu sev rokās, lai sajustu to, ka vēl... jūtu.
Ja tu nāc nedroši, baidīdamies –
es to jutīšu. Un cīnīšos pretī. Ne tikai suņi sajūt bailes un uzbrūk. Arī es
daru tāpat. Uzriešu un iekodīšu, ja baidīdamies nāksi. Un tu nodomāsi – ak tu,
kuce. Un tev būs taisnība.
Ar spēku vajag žēlot. Tad es ļaušos. Tikai tad.
