Par dzejošanu un dzeršanu

Nav manā plauktā Spinozas
Neprotu runāt par integrāļiem
Es savu nedzeju rakstu
kā vienmēr - pa pāļiem

Glāzes miglainā acī
noslīcis kukainis mazs
un manai galvai cauri
šodien izdurta zemes ass

Par mīestību un tetovējumiem

    Ikreiz, iesaistoties vārdu apmaiņā, kas iziet ārpus vienkāršu nepaplašinātu teikumu robežām (jo īpaši, ja sarunas partnerim vēl nav laimējies iemantot manas simpātijas), es sajūtu uz savas ādas iekvēlojamies visus tos tetovējumus, ar kuriem mani jau trīspadsmit gadu vecumā apveltīja vecais blēdis Selindžers. Un, apjaušot to neizdzēšamību, man gribas pacelt glāzi un saskandināt to ar savu spoguļattēlu, kas noteikti tai brīdī ir tērpies vecmodīgā strīpainā viendaļīgā peldkostīmā. Cheers, darling. Savējie sapratīs.
     Un, tā kā sasodītais tviteris ir iemācījis man arī Mundaka upanišadas esenci iespiest 140 zīmēs, tad šobrīd man vairs nav, ko teikt. Šis blogs tiek uz laiku slēgts. Arlabunakti.